Hii,

es sen nēesmu neko rakstījusi un tagd domāju sākt jaunu blogu/emuāru.. bet par to negribu tagad runāt.

Ir pirmā brīvlaika diena un es sēžu mājās, skatos tv, ēdu makaronus ar sieru un pa brīdim paguļu. Esmu dusmīga uz sevi, ka visu dienu slinkoju un neko nedaru! Tad runāju ar Suzannu, norunāju ļoti ilgi, bet tas bija tā vērts. Tad beidzot vakarā, ja 16:00 vispār skaitās vakars, saņēmos un aizgāju uz veikalu. Nopirku šokolādi, kuru visu dienu gribēju, šokolādes cepumus un šokolādes pudiņu. ņamm - šokolāde! Tad ejot mājās iegāju Ziedoņdārzā, mazliet pastaigājos. Tur ir tik jauki un.. rudenīgi. Bet man patīk, man patīk rudens, tas drēgnums, plikie koki un oranžās sakaltušās lapas kuras virpuļo pa zemes virsu. Pēc tam es gāju mājās, kur atkal dabūju sastapties ar ikdienas problēmām. Istaba ir nekārtīga, kuru tā arī nesakārtoju, trauki nav nomazgāti, kurus dabūju beigās nomazgāt un ilgās sarunas ar draugiem, kuri savā starpā ir sastrīdējušies. Un tagad vakarā viens no viņiem ma piezvana un aicina rīt iet ciemos. Bet es nezinu vai es to gribu. Es esmu dusmīga, bet ne tik ļoti dusmīga uz viņu kā uz kādu citu. Un īstenībā es nebūtu dusmīga uz viņu, ja viņš zinātu patiesību, kuru nevaru atklāt.
Bet arī par draugiem šodien nevēlos runāt!
Kad bija pienācis vakars es vel projām neko nebiju izdarījusi. Es skatījos tv. Tad uzzinot, ka mamma ir jau veikalā, es saņēmos un mazliet piekopu māju, kas īstenībā ir dzīvoklis, bet māja skan daudzreiz labāk. Tad viņa atnāca mājās un mēs kopā noskatījāmies vienu seriālu. Ārā jau bija tumšs un man gribējās sajust siltumu. Tāpēc es iededzu sveces un ieslēdzu savu lavas lampu. Istabā bija tik romantiska noskaņa. Es sēdēju gultā, apsegusies ar mīkstu segu, sveču gaismā lasīju grāmatu un dzēru ziemassvētku tēju. Labi, meloju pat grāmatu un tēju, jo nekas nav tik perfekts kā gribētos. Es dzēru kaut kādu tēju, kurai nezinu nosaukumu un skatījos filmu. Bet tik un tā, sveces mani nomierina. Jūtos harmoniska, mierīga. Vairs neesmu dusmīga vai neapmierināta. Esmu priecīga un nosvērta. Ma patīk sveces. Nākamais uzdevums - nopirkt vairāk sveces, dažādās krāsās!

paldies, nobody, ka mani uzklausīji!

something new

čau..
jā zinu, tik sen neesmu neko rakstījusi. bet es kaut kā biju pielipusi tumblr.com..
Dzīve rit uz priekšu kā vienmēr. es mazliet mainījusies, bet domāju uz labo pusi! esmu beidzot sapratusi, ka pat tad, ja domā, ka vari uzticēties tam tuvākajam cilvēkam, tu īstenībā nevari. es pat nezinu kas notiek tā cilvēka galvā. un man pietrūkst viņa, man pietrūkst tas, kāda viņa bija kādreiz! tā izturēšanās pret citiem cilvēkiem mani apbēdina, jo viņai tiešām ir vienalga par citiem. un lai arī man būtu jābūt viņas pusē.. es tomēr neesmu! un viņa to zin, tāpēc vairāk man neuzticas.. bet es tikai izsaku savas domas!! laikam no šī brīža būs jāklusē!!
(un ja tu šo lasi, neprasi man par ko ir runa, jo es neteikšu)

bet par citām problēmām.. manā dzīvē ir uzradies kāds kurš man nozīmē ko vairāk, kā tikai labu draugu!! bet es to nekad to nevienam neatklāšu, NEVER.. that's gonna be my little secret

bet savādāk, man iet labi, 5dien ballītes bija awsome, ja neskaita tās divas stundas.. un skolā man iet normāli, mājās tāpat.. visi seriālki ir paņēmuši pārtraukumu tāpēc beidzot varu mācīties, lai gan c'mon, es to tik un tā nedaru... I have huge problems!!

thank you no-one for listening to my thoughts

2010 gada atklāsme

es..
es laikam esmu..
es laikam esmu sapratusi, ka esmu priecīga.
ka mana dzīve..
ka mana dzīve nav stulba, niecīga, nekam nederīga.
varbūt mana dzīve ir haotiska.
bet tas ir interesanti.
un es gribu, lai mana dzīve būtu interesanta, pārsteigumu pilna.
es beidzot esmu tā paīstam priecīga.
es beidzot novērtēju dzīvi, dzīvību un tās jēgu.
Un lai būtu vel priecīgāka es centīšos šo savu dzīvi nodzīvot ar pozitīvāku atdevi.
jo dzīvi nevar nodzīvot pareizi vai nepareizi.
ir jāļauj tai ritēt uz priekšu un tā ir jāizbauda.
Un to es arī darīšu - es izbaudīšu savu dzīvi!

Z-svētku depresija

četros vārdos es varētu paskaidrot, kas ar mani notiek - man viss ir apriebies!!

es nevaru izturēt ne skolu, ne dejošanu, ne.. neko.. visu! es vnk nevaru. visu šo nedēļu skolā katru dienu ir vismaz 2 kontroldarbi un vel projekti un vel ZPD, kuram man nav tēma, bet uz 5dienu vajag jau Ievadu!

un es nespēju tik ātri visu samācīties, jo jau ap 22:00 nāk miedziņš un es vnk.. nespēju! man lēnām nāk virsū Z-svētku depresija. es neko nespēju izdarīt laikā, pelnu ļoti sliktas atzīmes, tāpec mana liecība bus vnk miskastē iemetama! un tad vel dejošana. es uzskatu, ka mēs neesam gatavas sacensībām, kuras būs jau šo 7dien un tātad man abas brīvdienas ir izčakarētas.. un kā lai es vel paspēju nopirkt ballei kleitu un Z-svētku dāvanas?!

Vai ir jeb kāds veiks kā es visu varētu izdarīt un būt laimīga, jo pagaidām es sajūta, ka esmu iekritusi aizā, kurā ir liela bedre un bedrē ir grimstošās smiltis. un man tikai galva ir ārpus smiltīm.. tik dziļi pakaļā esmu nonākusi!

have I changed?

tas ir dīvaini. man likās, ja kāds kaut ko par mani pateiktu es to gribētu zināt! bet tad kad to uzzinu es nožēloju, to ka esmu to dzirdējusi. bet tajā pašā laikā es vismaz zinu kas notiek un ja es to nebūtu uzzinājusi, tad es nebūtu rīkojusies tākā šodien rīkojos!

btw, es šodien lasīju savu iepriekšējo blogu (http://cowardbaiba.blogspot.com/)un tas bija tik dīvaini. tas, ka tikai pirms gada es biju pilnīgi savādāka. es biju totāla muļķe. mani uztrauca lietas par kurām man pat nevajadzēja domāt, man bija dīvainas atkarības, kurām nekad nevajadzēja rasties. un even though mani raksti bija interesantāki nekā šie! kas ar mani noticis? vai es tiešām esmu tik ļoti mainījusies? vai tiešām esmu palikusi garlaicīgāka???? I guess so

p.s. pats smieklīgākais ir tas, ka tagad man gribās, lai man kāds iepatīkās un lai es kādam patīku! haha, man liekas, ka varbūt vel projām esmu tā dīvainā baiba kāda vienmēr esmu bijusi. bet ko lai saka, esmu unikāla! :D

nevajadzēja tā darīt

hei,
jā drīz šim blogam pienāks noslēgums, jo ir jau decembris un janvārī es taisīšu jaunu. vismaz tā es esmu ieplānojusi lai gan vēl īsti nezinu. jāpadomā!!

es kaut ko ļoti sliktu izdarīju un riktīgi nožēloju. es tiešām nezinu! ahh, kāpēc man tā bija jādara?! laikam tāpēc, ka tieši tajā brīdī es to uzskatīju par pareizu. laigan uzreiz kad es to izdarīju es nožēloju! piedod..
cerams, ka viss nokārtosies :/

bet omg, ir vel tikai nedēļa skolā palikusi.. wouw!! un tad jau Z-svētki!