Hii,
Tātad vakar!
Es sēdēju pie skolas pagalmā. Ārā bija auksts. Es skatījos uz lapām kas virpuļoja pa bruģīti. Viss ir pat un ap lapām. Par tām es turpmāk daudz runāšu. Bez tām, tas vairs nebūtu rudens. Un saule, kad tā atspīd brugīša sīkajos dimantiņos, izskatās it kā būtu saules staru lietus. Tik skaisti un apburoši. Bet ne visi to pamana. Daudzi ir aizņemti ar savām problēmām. Un ne vienmēr tās ir problēmas. Piem. tagad es nokavēju saulrietu, jo man viena tāda uzradās, bet par to vēlāk!
Kad es beidzot 2:00 naktī saņēmos ieiet gulēt, lai gan man nenāca miegs, es uzliku vienu no Vienna Teng dziesmām, lai būtu vieglāk aizmigt. Kā sāka skanēt mūzika, man parādījās dīvaina bilde. Īstenā bildes. Es redzēju ziemu, kokus, baltus kokus, kuri stāvēja vienā rindiņā. Viss bija apsnidzis un pilns ar kupenām. Bija mazliet grūti saprast, kas atradās aiz kokiem, vai lauks vai mežs vai abi divi. Bet šī bilde man ļoti patika. Un otra bilde bija ar puķēm. Zaļām, lieliem krāsainiem ziediem. Bet nevis lauku ar puķēm, bet gan tikai dažām, oranžām un sarkanām. Izskatījās pēc vasaras vai pavasara. Un tad es sadzirdēju, kā radiatorā tek ūdens un bildes izgaisa. Tās bija tik skaistas, bet tajā pašā laikā dīvainas.
Bet par šodienu!!
Šodien sēžot aerobikas treniņā es pēkšņi dzirdēju putniņus čivinām ārpus loga. Tas liecina par to, ka pasaule vel ir dzīva. Ka nav vel iestājies aukstums, kurš visu sasaldē, nosmacē un nogalina. Tomēr šis aukstums liekas savā ziņā pievilcīgs, jo viņam piemīt tāds spēks, tāds diženums.
Un tad es sapratu, ka pēkšņi man gribas ēst. Es sāku redzēt lidojošus cheezburgerus un runājošus kebabus. Un pica, viņa man miedz ar aci un saka, lai to apēdu. Un tad es attapos realitātē, skarbajā īstajā realitātē, kurā es neko nevaru apēst, jo ir pievilktas breketes, kuras pašlaik nevaru ciest. Manā iztēlē dzīvojošais ēdiens ir tik kārdinošs. Bet tā ir tikai iztēle. Un man tas neder! Man vajag īstu ēdienu.
Bet par problēmām!
Par tām man nav laika runāt, jo man ir jāskrien ciemos pie draugiem, kuriem nerūp un nekad nerūpēs ko es vēlos. Vai tie ir īsti draugi? Es nezinu, bet no kļūdām ir jāmācās un kā gan es no tām varu mācīties, ja neesmu tās pieļāvusi. Tāpēc jāriskē!

Čauu