Hii,
es sen nēesmu neko rakstījusi un tagd domāju sākt jaunu blogu/emuāru.. bet par to negribu tagad runāt.Ir pirmā brīvlaika diena un es sēžu mājās, skatos tv, ēdu makaronus ar sieru un pa brīdim paguļu. Esmu dusmīga uz sevi, ka visu dienu slinkoju un neko nedaru! Tad runāju ar Suzannu, norunāju ļoti ilgi, bet tas bija tā vērts. Tad beidzot vakarā, ja 16:00 vispār skaitās vakars, saņēmos un aizgāju uz veikalu. Nopirku šokolādi, kuru visu dienu gribēju, šokolādes cepumus un šokolādes pudiņu. ņamm - šokolāde! Tad ejot mājās iegāju Ziedoņdārzā, mazliet pastaigājos. Tur ir tik jauki un.. rudenīgi. Bet man patīk, man patīk rudens, tas drēgnums, plikie koki un oranžās sakaltušās lapas kuras virpuļo pa zemes virsu. Pēc tam es gāju mājās, kur atkal dabūju sastapties ar ikdienas problēmām. Istaba ir nekārtīga, kuru tā arī nesakārtoju, trauki nav nomazgāti, kurus dabūju beigās nomazgāt un ilgās sarunas ar draugiem, kuri savā starpā ir sastrīdējušies. Un tagad vakarā viens no viņiem ma piezvana un aicina rīt iet ciemos. Bet es nezinu vai es to gribu. Es esmu dusmīga, bet ne tik ļoti dusmīga uz viņu kā uz kādu citu. Un īstenībā es nebūtu dusmīga uz viņu, ja viņš zinātu patiesību, kuru nevaru atklāt.
Bet arī par draugiem šodien nevēlos runāt!
paldies, nobody, ka mani uzklausīji!

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru